Diena: 2020. g. 3. oktobris

Latvijas Universitātes (LU) fonds aicina pieteikties 26 dažādām stipendiju kopām. Konkursa kārtībā atbalstu saņems vairāki desmiti LU un citu augstskolu studenti, sākot no bakalaura studiju otrā kursa, – mācībās spējīgi un sabiedriskajā dzīvē aktīvi visu zinātņu nozaru pilna laika klātienes studijās studējošie. Vidējai svērtajai atzīmei jābūt augstākai par 7,5 ballēm. Pieteikšanās noris tiešsaistē līdz 30. septembrim LU fonda vietnē.

Lai iegūtu motivējošu atbalstu visu akadēmisko gadu, pretendentiem ir jāsagatavo savs dzīvesgājums un jāizvērtē motivācija, jāapkopo studiju un pētnieciskā darba sasniegumi, jāsazinās ar diviem mācībspēkiem rekomendācijas sagatavošanai, kā arī jāiepazīstas ar Latvijas Universitātes mecenātu ieguldījumu augstākās izglītības attīstībā. Pretendentu vērtēšana noris divās kārtās. Oktobrī pēc elektronisko pieteikumu izskatīšanas labākos kandidātus aicina uz klātienes interviju.

Pieteikšanās nosacījumi:

• elektroniska veidlapa sadaļā “Pieteikties stipendijai”;
• divas rekomendācijas vēstules no mācībspēkiem, institūtu pārstāvjiem u.c. akadēmiskā personāla;
• CV jeb dzīvesgājums “Europass” formā;
• eseja brīvā formā par sev tīkamāko mecenātu;
• citi dokumenti – skatīt pie stipendijas pieteikuma.

Ja ir radušies papildu jautājumi, interesenti aicināti ielūkoties biežāk uzdoto jautājumu sadaļā vai sazināties ar LU fonda biroju, rakstot uz e-pastu fonds@fonds.lv. LU fonds aicina laikus izpētīt stipendiju noteikumus un neatlikt pieteikšanos uz pēdējo brīdi!

Jau ziņots, ka septembra sākumā noskaidroti 36 daudzsološi pamatstudiju pirmā kursa studenti, kuri, pateicoties mecenātu atbalstam, mācības uzsāks daudz veiksmīgāk. Investīcijas Latvijas nākotnē un nākamo speciālistu izaugsmē snieguši gan vietējie ziedotāji, gan diasporas latvieši: uzņēmums “Arčers”, Anna J. Čakste-Rollins, Vaira I. Pelēķis-Kristofere, Andrejs Jurgens un Aina Galēja-Dravniece, kā arī kampaņas ziedotāji.

Lai jaunie sportisti apvienotu patīkamo ar lietderīgo, Vidzemes Augstskola (ViA), sadarbībā ar pilsētas vadošajiem sporta klubiem, piedāvā budžeta vietas augstākās izglītības iegūšanai gan koledžas un bakalaura, gan maģistra studiju programmās, informē “Vidzemes Olimpiskais centrs”.

ViA piedāvā kvalitatīvas un elastīgas studiju programmas, kurās veiksmīgi tiek līdzsvarota teorija un prakse. Tās tiek pielāgotas aktuālām sabiedrības vajadzībām un izmaiņām darba tirgū. Studiju kvalitāti nodrošina pieredzējuši un profesionāli mācībspēki, progresīvas studiju formas, kā arī paši studenti, kuri zina, ko vēlas sasniegt, un prot gūt panākumus. Bakalaura līmeņa studijās iekļaujas tādas programmas kā:

• biznesa vadība,
• informācijas tehnoloģijas,
• komunikācija un sabiedriskās attiecības,
• mediju studijas un žurnālistika,
• mehatronika,
• tūrisma organizācija un vadība.

Plašāk par programmām lasāms www.va.lv/studijas.

Sadarbību ar Vidzemes Augstskolu izveidojušas visas Valmieras vadošās sporta komandas, lai jaunajiem sportistiem nodrošinātu pilnvērtīgu iespēju klāstu – apvienot mācības ar sportu, piedāvājot budžeta vietas visās studiju programmās. Nosacījums ir sekmīgi mācību vērtējumi.

Darba devēju skatījumā ir jāatbalsta apstākļi, lai katrs studējošais ne tikai būtu sociāli nodrošināts un varētu pilnvērtīgi mācīties, bet arī iegūtu tādu profesionālo pieredzi, kas pēc studiju beigām ļautu pēc iespējas ātrāk iesaistīties darba tirgū. Kā viens no risinājumiem šim nolūkam var kalpot darba vidē balstītas (DVB) mācības, portālam “Delfi” sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperts Rihards Blese.

Viņaprāt, tās šobrīd tiek veiksmīgi īstenotas profesionālajā vidējā izglītībā. “Vairākās Eiropas Savienības valstīs jau gadiem veiksmīgi darbojas duālās izglītības sistēma. Pēc tās principiem Latvijā ir izveidota paplašināta profesionālās vidējās izglītības klātienes forma – DVB mācības. Tā paredz iespēju mācības daļēji īstenot reālā darba vidē, papildus klātienes apmācībām skolā audzēknim ļaujot vismaz 25 % no kopējā izglītības programmas apjoma apgūt uzņēmumā. Turklāt darba vietā var organizēt ne tikai profesionālā satura praksi, bet arī teorijas apguvi. Attiecīgi DVB mācības paver iespējas izglītības iestādēm elastīgāk īstenot profesionālās izglītības programmas sadarbībā ar uzņēmumiem,” sacīja Blese.

Lai gan DVB mācību iespējas pašlaik Latvijā tiek piedāvātas tikai vidējā profesionālajā izglītībā, 95 % darba devēju atbalsta ideju par DVB mācību ieviešanu arī augstākās izglītības profesionālajās studiju programmās, liecina LDDK īstenotā projekta ietvaros veiktā uzņēmēju aptauja. Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” aptaujā viedokli izteica kopumā 400 uzņēmumi. Aptaujāto darba devēju ieskatā augstākās izglītības iestādēs studenti ar DVB mācību palīdzību varētu efektīvāk apgūt profesijas tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība un administrēšana, metālapstrāde un mašīnbūve, būvniecība, elektronika, IT un citās.

“Papildus līdzšinējā pieredze ES valstīs, kurās DVB mācības tiek īstenotas ilgstoši, rāda, ka šāda izglītības apguves forma nodrošina augstākas kvalitātes jauno speciālistu sagatavošanu. Absolventu prasmes vairāk atbilst reālajām uzņēmumu vajadzībām, kas jauniešiem pēc skolas absolvēšanas sniedz priekšrocības darba meklējumos. ESF projekta ietvaros Latvijā kopš 2017. gada aptuveni 70 % profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņu ir noslēguši darba līgumu jau sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas iegūšanas. Vienlaikus ap 12 % absolventu turpinājuši mācības savā profesijā augstākās izglītības iestādēs,” pastāstīja LDDK eksperts.

Viņš arī norāda, ka pašlaik ir uzsākts darbs pie jaunas DVB skolotāju sagatavošanas programmas, un notiek potenciālo studentu atlase: “Šī programma paredz, ka cilvēkam, kurš jau ir ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai viens gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju. Viengadīgā studiju programma tiks īstenota kā DVB mācības, paredzot maksimāli ciešu sasaisti ar darba vidi, gan prakšu, mācību vizīšu un individuālo un grupu darbu projektos, gan citās aktivitātēs. Jaunā iniciatīva ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai, jo tā nodrošinās kvalificētu speciālistu ātrāku nonākšanu darba tirgū, turklāt paverot iespēju profesionāļiem mainīt karjeru un pāriet uz pedagoga profesiju.”

Blese stāsta, ka šā brīža situācijā, kad arvien rūpīgāk jāizvērtē dažādi ieguldījumi, ir būtiski padarīt efektīvākas arī investīcijas augstākajā izglītībā, tostarp veicinot izglītības ciešāku sasaisti ar uzņēmējdarbības vidi. Attiecīgi, viņa ieskatā, ir nepieciešams iespējami drīz veikt normatīvo aktu grozījumus, lai uzsāktu DVB mācību īstenošanu augstākajā izglītībā. “Meklējot labākos risinājumus DVB mācību integrēšanai studiju procesā, augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem noderēs LDDK īstenotā ESF projekta un dažādu pilotprojektu ietvaros uzkrātā DVB mācību pieredze profesionālajā izglītībā. Vienlaikus ir jāveicina studentu interese un izpratne par DVB mācībām, izmantojot gan profesionālās vidējās izglītības absolventu pieredzi, gan jaunās pedagogu sagatavošanas programmas piemērus,” rezumēja LDDK pārstāvis, uzsverot LDDK gatavību aktīvi iesaistīties, lai atbalstītu iespējami drīzu DVB mācību ieviešanu augstākajā izglītībā.

Kā šonedēļ informēja LDDK pārstāvji, pašlaik darba devējiem un izglītības nozarei ir būtiski precīzi noteikt katras iesaistītās puses uzdevumus, kompetences un atbildības, lai jau tuvākā gada laikā izstrādātu konceptuālu virzienu darba vidē balstītu mācību ieviešanai augstākajā izglītībā, ko nodot skatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat LDDK iecerēs ir vienoties, kurās nozarēs īstenot pilotprojektu, kā tas līdzīgi, piemēram, Igaunijā īstenots medicīnā un IT nozarē.

Avots: delfi.lv

Turpinot veidot starptautiski konkurētspējīgas un Latvijas attīstību veicinošas studiju programmas, Latvijas Universitātē pašreiz ir sagatavotas divas jaunas studiju programmas – maģistrantūras studiju programmu “Epidemoloģija un medicīniskā statistika” un bakalaura studiju programmu “Biotehnoloģija un bioinženierija”, kas tiks īstenota sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.

Bakalaura studiju programmā “Biotehnoloģija un bioinženierija” iecerēts sagatavot augsti kvalificētus speciālistus un zinātniekus, kuri spēj konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā zinātniskā darba tirgū dažādās biotehnoloģijas un bioinženierijas nozarēs.

“Biotehnoloģijas un bioinženierija”, lai gan būs akadēmiskā studiju programma, ļaus studentiem būt labāk sagatavotiem darba tirgus prasībām. Studiju programmu absolvējušie iegūs Dabaszinātņu grādu biotehnoloģijā un bioinženierijā. Studiju programmai paredzēti vienoti uzņemšanas kritēriji gan Latvijas Universitātei, gan Rīgas Tehniskai universitātei.

Savukārt akadēmiskajā maģistra studiju programmā “Epidemioloģija un medicīniskā statistika” iecerēts nodrošināt augsti kvalificētus epidemioloģijas un medicīniskās statistikas speciālistus Latvijas un Baltijas veselības sistēmai reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, kuri pārzina un izstrādā epidemioloģisko un citu pētījumu metodoloģiju, spēj veikt sarežģītu datu analīzi un interpretēt rezultātus, balstoties uz jaunākajām starptautiskajām atziņām un atbilstoši starptautisko organizāciju pieprasītajiem standartiem. Studiju programmu absolvējušie iegūs maģistra grādu veselības zinātnēs.

Programmā aicināti pieteikties studētgribētāji ar bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē, medicīnā, zobārstniecībā, farmācijā, psiholoģijā, socioloģijā, dabaszinātnēs, vides zinātnēs, pārtikas zinātnēs, vai citu pielīdzināmu augstāko izglītību.

Studētgribētāju uzņemšana šajās divās jaunveidotajās studiju programmās Latvijas Universitātē iecerēta jau šovasar. Vairāk par šīm programmām un uzņemšanu var uzzināt vietnē gribustudet.lv.

Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi par Satversmei neatbilstošu normu, kas prasa privāto augstskolu un koledžu studiju programmas īstenot valsts valodā.

Tiesa nosprieda, ka normas neatbilst Satversmes 112. un 113. pantam, taču atsevišķā lietā tiks skatīts jautājums par šo normu atbilstību Satversmes 1. un 105. pantam. Šajā lietā ST apsver iespēju vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar prejudiciālu jautājumu.

Par neatbilstošu Satversmei atzīta Augstskolu likuma 56.panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts.

Šāds lēmums pamatots ar to, ka likumdevējs nav izvērtējis alternatīvus risinājumus, kas varētu būt mazāk ierobežojoši.

ST arī nolēma, ka apstrīdētās normas par spēkā neesošām atzītas no 2021. gada 1. maija.

Attiecīgi spriedumā skaidrots, ka lietā ir divi pamatjautājumi – par privāto augstskolu tiesībām nodarboties ar uzņēmējdarbību un par augstākās izglītības studiju programmu īstenošanu svešvalodās privātajās augstskolās. ST katru no šiem ierobežojumiem izvērtēja atsevišķi, visupirms aplūkojot apstrīdēto normu atbilstību tiesībām uz īpašumu, tostarp tiesiskās paļāvības principa kontekstā. Pēc tam tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību tiesībām uz izglītību.

ST secināja, ka izskatāmajā lietā tiesiskās paļāvības princips ir cieši saistīts ar iespējamo īpašuma tiesību ierobežojumu. Tādējādi, pārbaudot iespējamo personas īpašuma tiesību ierobežojumu, tas aplūkojams kopsakarā ar tiesiskās paļāvības principu.

ST norādīja, ka Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu aptver ikviena tiesības izmantot savu īpašumu, tostarp, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību. Šo tiesību konkretizāciju ietekmē ES tiesības, kas ir neatņemama Latvijas tiesību sistēmas sastāvdaļa. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. pants noteic ES dalībvalstu pilsoņu brīvību veikt uzņēmējdarbību. Līdz ar to Satversmes 105. pants ir konkretizējams kopsakarā ar šajā normā ietverto uzņēmējdarbības brīvību.

Spriedumā atzīmēts, ka EST jau iepriekš ir lēmusi, ka studiju programmu īstenošana par atlīdzību var ietilpt brīvības veikt uzņēmējdarbību piemērošanas jomā. Taču tās izskatīšanā šobrīd atrodas lieta par Ungārijas augstākās izglītības regulējumu, kas ir saistīta ar tiesību jautājumiem, kuriem var būt būtiska nozīme konkretizējot Satversmes 105. pantu izskatāmajā lietā. Tādēļ ST norādīja, ka izskatāmajā lietā visupirms būtu nepieciešams noskaidrot LESD 49. pantā ietvertās uzņēmējdarbības brīvības saturu, vienlaikus apsverot jautājumu par to, vai ST nav pienākums vērsties EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

ST spriedumā norādīja, ka tiesības uz augstāko izglītību atzīstamas par vienu no tiesību uz izglītību aspektiem. Augstākā izglītība apvieno divus savstarpēji nenodalāmus aspektus – izglītības procesu un zinātnisko darbību un pētniecību. Tādēļ, ņemot vērā augstākās izglītības ciešo saistību ar zinātniskās, mākslinieciskās un citas jaunrades brīvību, kā arī Satversmes vienotības principu, lietā nepieciešams izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā ar Satversmes 113. pantu.

Tiesības uz izglītību augstākās izglītības pakāpē nav iespējams realizēt bez mācībspēku un studējošo akadēmiskās brīvības un izglītības iestāžu autonomijas. Satversmes 112. un 113. pantā ietvertā akadēmiskā brīvība saistāma ar augstskolu mācībspēku tiesībām brīvi veikt pētījumus tiem interesējošās jomās, apmainīties ar idejām un paust savus viedokļus. Tāpat akadēmiskā brīvība aptver studējošo tiesības nodarboties ar zinātnisko jaunradi un izvēlēties studiju virzienu un programmu valsts izveidotās izglītības sistēmas ietvarā. Šīs tiesības nepieciešamas, lai augstākā izglītība veicinātu sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību.

Augstskolu studējošo un mācībspēku akadēmiskās brīvības īstenošanai un aizsardzībai nepieciešamas ar autonomiju apveltītas augstskolas. Augstskolas savas autonomijas ietvaros var pieņemt no ārējā spiediena brīvus lēmumus akadēmiskās brīvības nodrošināšanai, atzīts spriedumā.

Ņemot vērā pieteikumā sniegtos argumentus un citus lietas materiālus, ST norādīja, ka izskatāmajā lietā vērtējama apstrīdēto normu atbilstība Satversmei tiktāl, ciktāl tās attiecas uz privāto augstskolu mācībspēku un studējošo, kā arī privāto augstskolu Satversmē ietvertajām tiesībām.

Vērtējot Augstskolu likuma 5. pantā ietvertā privāto augstskolu uzdevuma izkopt un attīstīt valsts valodu atbilstību Satversmei, ST secināja, ka valstij ir pienākums izveidot tādu augstākās izglītības sistēmu, kas nodrošina izglītības iestāžu darbību visas sabiedrības interesēs. Ar Augstskolu likuma 5. pantā ietverto uzdevumu izkopt un attīstīt valsts valodu, likumdevējs ir konkretizējis valsts pozitīvo pienākumu, radot tādu augstākās izglītības regulējumu, kas noteic augstskolu darbību sabiedrības interesēs. Līdz ar to Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešais teikums atbilst Satversmes 112. pantam kopsakarā ar Satversmes 113. pantu.

ST arī secināja, ka Augstskolu likuma 56.panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts ierobežo privāto augstskolu mācībspēku akadēmisko brīvību izstrādāt un docēt studiju kursus svešvalodās Latvijas privātajās augstskolās, jo šis regulējums ietekmē augstskolu mācībspēku iespēju iesaistīties studiju programmās svešvalodās.

Tiesa norādīja, ka līdzīgi kā citās izglītības pakāpēs arī augstākajā izglītībā no Satversmes 112. un 113. pantā ietvertajām tiesībām neizriet tiesības prasīt akreditēt studiju programmas sev vēlamā svešvalodā un iegūt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par sekmīgu šādu studiju programmu apguvi. Taču Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts ierobežo to studējošo tiesības, kas jau uzņemti pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās izveidotajās svešvalodās īstenotajās studiju programmās. Šīs apstrīdētās normas rada situāciju, kurā, izmantojot tiesības pārtraukt studijas un pēc tam tās atsākt, atsevišķi studējošie var neiegūt diplomu par augstāko izglītību, jo, beidzoties pārejas noteikumos noteiktajam termiņam, augstskola tādu vairs nebūs tiesīga izsniegt.

Spriedumā atzīmēts, ka Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa ierobežo privātās augstskolas studiju programmu svešvalodās veidošanā un īstenošanā, jo tas iespējams tikai šajā normā noteiktajos gadījumos. Tādējādi Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts ierobežo privāto augstskolu autonomiju.

ST secināja, ka apstrīdēto normu pieņemšanas process atbilst labas likumdošanas principam. Apstrīdētās normas vairākkārt tika aplūkotas Saeimas atbildīgajā komisijā. Tās arī uzskatāmas par daļu no ilgstoši īstenotas izglītības reformas, kuras ietvaros diskutēts arī par apstrīdēto regulējumu. Kaut arī likumdevējs šķietami nav vērtējis apstrīdēto normu atbilstību ES tiesībām, apstrīdētās normas izskatāmās lietas kontekstā regulē jomu, kas ir ES dalībvalstu kompetencē. Turklāt ST nesaskatīja pamatu atzīt, ka gadījumā, ja, pieņemot apstrīdētās normas, izglītības jomā tiktu izvērtēta to atbilstība ES tiesībām, Saeima būtu pieņēmusi citādu lēmumu. Tādējādi ST atzina, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

Apstrīdētās normas stiprina valsts valodas lomu augstākajā izglītībā. Tādējādi to radītā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir demokrātiskas iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība, uzsvērts spriedumā.

ST arī secināja, ka ar apstrīdētajām normām radītais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo apstrīdētās normas uzlabo studējošo valsts valodas prasmes, kā arī stiprina latviešu valodas lomu zinātnē un izkopj tās lietojumu dažādās zinātnes nozarēs.

Tomēr ST atzina, ka pastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai. Par vienu no tādiem atzīstams visaptverošs visu privāto augstskolu kvalitātes izvērtējums, uz kura pamata tiktu piešķirta atļauja īstenot studiju programmas svešvalodās. Kaut arī ar augstskolu un studiju programmu akreditāciju jau šobrīd tiek izvērtēta privāto augstskolu sniegtās augstākās izglītības kvalitāte, šajos procesos netiek veikts izvērtējums par to, vai konkrētā privātā augstskola nodrošina pietiekami kvalitatīvu augstāko izglītību, lai drīkstētu īstenot studiju programmas svešvalodās.

Tāpat arī regulējums, kas atsevišķām zinātnes nozarēm vai noteikta līmeņa studijām paredzētu izņēmumus no Augstskolu likuma 56.panta trešās daļas, mazāk ierobežotu augstskolu autonomiju un akadēmisko brīvību. Likumdevējs nav pienācīgi izvērtējis tādu alternatīvu līdzekļu esību, kuri studējošo, mācībspēku un augstskolu tiesības aizskartu mazāk, uzsvērts spriedumā.