Diena: 2020. g. 5. augusts

Latvijas augstskolu studenti divu nedēļu laikā izstrādās risinājumus Covid-19 krīzes pārvarēšanai izglītības, veselības aprūpes, uzņēmējdarbības un drošības organizācijām un uzņēmumiem, piedāvājot rīkus un metodes attālināta mācību procesa uzlabošanai, pacientu konsultēšanai neklātienē, ekonomiskās krīzes bremzēšanai un citām problēmām.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte, Latvijas Jūras akadēmija, Liepājas Universitāte un Ventspils Augstskola vienojušās par kopēju rīcību Covid-19 krīzes seku apturēšanai un izveidojušas triecienprogrammu “CrisisLab”. Programmā varēs iesaistīties visu Latvijas augstāko izglītības iestāžu studenti, lai izstrādātu risinājumus pašvaldību un valsts sektora, industriju, nevalstisko organizāciju problēmsituācijām, kas radušās vai var rasties globālās pandēmijas, ārkārtas stāvokļa un noteikto pārvietošanās, pulcēšanās un sociālās distancēšanās ierobežojumu dēļ.

“Šajā krīzē viss notiek tik strauji, ka mums jāmeklē risinājumi ne tikai šī brīža problēmām, bet arī izaicinājumiem, kurus vēl neapzināmies. Mēs uzrunājam gan 40 tūkstošus studentu piecās augstskolās, kas organizē programmu, gan citu Latvijas augstākās izglītības iestāžu studentus, lai viņi ātri atrastu reālus un praktiski ieviešamus risinājumus,” uzsver “CrisisLab” vadītāja, RTU Studentu inovāciju grantu programmas vadītāja Liene Briede.

• Studenti pieteikties dalībai “CrisisLab” var no 18. aprīļa mājaslapā www.crisislab.lv.

Risinājumu izstrādei tiks veidotas studentu komandas, tām palīdzēs mentori un eksperti. Labāko risinājumu autori saņems naudas balvas, kopējais balvu fonds ir 20 tūkstoši eiro.

zglītības un zinātnes ministrija (IZM) “CrisisLab” iesniegusi vairākas problēmsituācijas, kas saistās ar attālināto mācību procesu. Ministrija, piemēram, ieinteresēta izveidot virtuālu platformu, kurā būtu pieejamas dažādu mācību priekšmetu skolotāju konsultācijas izglītojamajiem, risinājumus tiešsaistes studiju procesa kvalitātes uzlabošanai, augstskolu noslēguma darbu izstrādei, skolēnu koncentrēšanās/uzmanības monitorēšanai.

“Latvijas augstskolu studenti jau iepriekš ir pierādījuši, ka dažādās īsās programmās, hakatonos, ir spējuši radīt un izstrādāt oriģinālus un praktiskus risinājumus, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas iesaistīšanās “CrisisLab” projektā ir likumsakarīga. Esam pārliecināti, ka studentu projektu grupas ar savām idejām, radošu pieeju un zināšanām radīs jaunus un lietderīgus risinājumus, lai pilnveidotu attālinātā mācību procesa iespējas skolās, augstskolās un arī mūžizglītībā. Novēlam, lai studentu radītās inovācijas ir noderīgas ne tikai Covid-19 krīzes laikā, bet nākotnē kļūtu par pilnvērtīgiem un plaši pielietojamiem risinājumiem izglītības sistēmā,” klāsta IZM Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere.

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ieinteresēta atrast veidu, kā attālināti sniegt ārstu konsultācijas pacientiem un nosūtīt viņiem speciālistu slēdzienu, ievērojot datu aizsardzības prasības. Lai nodrošinātu attālinātas konsultācijas ārkārtējā situācijā ar Veselības ministrijas rīkojumu noteiktajām pacientu grupām, pirms konsultācijas uzsākšanas persona tiek mutiski identificēta (noskaidrots vārds, uzvārds, personas kods). Neklātienes identificēšanas veids nenodrošina ticamu un drošu personas identifikāciju. Pacienta veselības datu apstrādē ir jāievēro īpaši drošības pasākumi, piemēram, ja konsultācijas laikā tiek pārbaudīta pacienta veselības datu vēsture, tos nedrīkst izpaust trešajām personām bez pacienta rakstveida atļaujas. Tāpat ir jārisina jautājums par drošu datu pārraidi, lai trešajām personām nav iespēja neautorizēti noklausīties konsultāciju, kā arī jautājums par auditācijas pierakstu, tas ir, informācijas par identifikāciju, glabāšanu.

“Mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju nodrošināt pacientam speciālista konsultāciju arī atrodoties attālināti Tas ir īpaši svarīgi šajā periodā, kad jārūpējas, lai pilnībā izslēgtu pacientu un ārstnieciskā personāla risku inficēties. Pilnīgi iespējams, ka šajā ārkārtas situācijā gūtā pieredze mums varētu palīdzēt efektīvāk strādāt arī nākotnē, kad attālinātas konsultācijas būtu kā alternatīva tiešam kontaktam ar pacientu situācijās, kad to pieļauj pacientam piemērotais ārstnieciskais process,” uzsver Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda uz Covid-19 krīzes izraisītu plastmasas atkritumu apjoma pieaugumu. Uzsverot nepieciešamību nodrošināt sabiedrības veselību un drošību, ministrija rosina meklēt videi draudzīgākus risinājumus. Problēmsituācijas pieteikuši arī dažādu jomu uzņēmumi un uzņēmēju biedrības, kā arī Nacionālie bruņotie spēki.

Visas piecas augstskolas kopš pagājušā gada īsteno Latvijā vēl nebijušu programmu studentu inovatīvās domāšanas, jaunrades prasmju un uzņēmējspēju attīstīšanai “Inovāciju granti studentiem”. Aktivitātes un programmas visa līmeņa studentiem tiek īstenotas, gan sadarbojoties ar uzņēmumiem, gan augstskolām savstarpēji. “Inovāciju grantus studentiem” koordinē IZM, līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.

8. maijā noslēdzās triecienprogramma “CrisisLab”, kur 240 studenti no 17 Latvijas universitātēm un koledžām tiešsaistē prezentēja savus risinājumus Covid-19 krīzes radītajiem izaicinājumiem. Tāpat šajā nedēļas nogalē noslēdzās “The Raccoons tiešsaistes programma”, kas ilga astoņas nedēļas un to laikā jauniešiem bija iespēja piedalīties dažādās darbnīcās. Programmas kulminācija bija hakatons, kad trīs dienās bija iespēja likt lietā savas nule iegūtās zināšanas.

Programmā “CrisisLab” bija iespēja piedalīties visu Latvijas augstāko izglītības iestāžu studentiem, lai divu nedēļu laika izstrādātu risinājumus pašvaldību un valsts sektora, dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju 25 problēmsituācijām.

“Mēs mainām paradigmu par to, kas vispār ir students universitātē. Mēs sagatavojam ne tikai profesionāļus, bet arī inovatorus un uzņēmējus, kas nākotnē veidos mūsu tautsaimniecību,” labāko apbalvošanas pasākumā uzsvēra Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Tika noskaidroti uzvarētāji četrās kategorijās. Studenti savā starpā sadalīja 20 000 eiro balvu fondu, kā arī visām dalībnieku komandām ir iespēja pieteikties mentoru atbalstam trīs mēnešu garumā tālākai idejas attīstībai.

Kategorijā par “Labāko inženiertehnisko risinājumu” 5000 eiro lielu balvu saņēma komanda “D-aproce”. Tā sev par uzdevumu bija uzstādījusi Covid-19 izplatības Latvijā samazināšanu un slodzi medicīnas personālam. Produkta iespējas ir pulsa, temperatūras nolasīšana un atrašanās vietas noteikšana precizitātē līdz 2,5 metriem, izmantojot GPS un LoRa sistēmas. Komanda orientējas uz iepirkumiem valsts sektorā Baltijas valstīs, kur mērķa klienti varētu būt cilvēki karantīnā vai pašizolācijā. Izmantojot aproci, viņiem būtu iespēja savlaicīgi pamanīt izmaiņas veselības stāvoklī. Prototipa cena – ap 59 eiro.

Kategorijā par “Risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu” uzvarētāji bija komanda ar ideju par vienreizlietojamām pacientu pārvietošanas kamerām. Šīs kameras jebkuras bīstamas epidēmijas vai pandēmijas laikā maksimāli pasargātu medicīnas darbiniekus, citus pacientus un sabiedrību kopumā. Ilgtermiņā šim produktam ir liels eksporta potenciāls, izmantojot ne tikai infekciju slimību laikā, bet arī plašu ķermeņa apdegumu gadījumā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šobrīd ir iegādājies divas kapsulas jeb daudzkārt lietojamas kameras, lai īpaši smagā stāvoklī esošu Covid-19 pacientu varētu transportēt uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi.

Kategorijā “Risinājums ar augstāko komercializācijas un ieviešanas potenciālu” triumfēja “O!SKOLA” komanda, kas vēlas ieviest vienotu platformu izglītības iestādēm digitālo rīku atrašanai un apgūšanai, nodarbību veidošanai, pieredzes apmaiņai un individualizētai atgriezeniskajai saitei, kā arī pedagogu apmācībai.

Kateogrijā “Risinājums ar lielāko ietekmi uz sabiedrību vai tās grupām” 5000 eiro balvu saņēma komanda “TINRAP”, risinot plastmasas maisiņu problēmu. Ideja – kokvilnas audumu savienot ar rapša vasku, izveidojot vairākas reizes lietojamu iepakojumu. Šo produktu akceptētu arī vegāni. Viss process būs roku darbs, kurā tiks iesaistīta sieviešu patversme un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija. Produkta komplektā būs pamācība, kā to salocīt, veidojot gan kabatas, gan kastes.

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā Rīgas pilsētas pašvaldība var piešķirt pabalstu arī ārvalstu studentiem, kuri Covid-19 izplatības dēļ palikuši Latvijā, studē attālināti un kuriem nav iztikas līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, portāls “Delfi” noskaidroja Rīgas domē.

Vietvarā norāda, ka šādu iespēju paredz grozījumi likumā “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.

Rīgas Sociālajā dienestā attālināti var vērsties pēc palīdzības tikai tie ārvalstu studenti, kuri ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgas pašvaldības teritorijā.

Krīzes pabalsta apmērs ir 128 eiro vienai personai.

Lai varētu pretendēt uz krīzes pabalstu, ārvalstu students, tāpat kā pārējie pašvaldības iedzīvotāji, sagatavo rakstisku iesniegumu valsts valodā, kurā apraksta situāciju, kas radusies saistībā ar izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības laikā, un pievieno dokumentus, kas apliecina krīzes situācijas rašanos, kā arī pierādījumus, ka nav iespējams risināt finansiālās grūtības ar citiem resursiem.

Rīgas pašvaldība aicina ārvalstu studentus iesniegumu un iesniegumam pievienotos dokumentus Rīgas Sociālajam dienestam iesniegt attālināti, izmantojot e-pastu: soc@riga.lv, portāla Latvija.lv e-pakalpojumu “Iesniegums iestādei” vai ievietot dokumentus īpašā kastē Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajos centros.

Tāpat Rīgas dome aicina augstskolas sniegt atbalstu ārvalstu studentiem, izskatot iespēju samazināt piemērotos maksājumus par kopmītnēm, atbrīvojot no kavējuma maksām bibliotēkās, kā arī atbalstīt studentus iesnieguma un dokumentu noformēšanā.

Labklājības departaments arī aicina ārvalstu studentus izmantot papildu iespēju konsultēties ar fondu “MakeRoom”, nosūtot neskaidros jautājumus uz e-pasta adresi: help@makeroomeu.com.

Sadarbībā ar Informācijas centru iebraucējiem ārvalstu studenti ir aicināti sekot līdzi informācijai un cita veida atbalsta risinājumiem mājas lapā www.integration.lv.

Pašvaldība norāda, ka fonds “MakeRoom” ir starptautiska organizācija, kas ik dienu strādā ar ārvalstniekiem, sekmējot viņu efektīvu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Fonda darbinieki ir gatavi palīdzēt studentiem risināt radušās problēmas ārkārtējās situācijas laikā, tai skaitā saziņai ar Rīgas Sociālo dienestu.

Aģentūra LETA 17. aprīlī ziņoja, ka Rīgas domes Sociālajā ienestā pēc krīzes pabalsta vērsušies 20 bez iztikas līdzekļiem palikuši ārvalstu studenti.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) veikusi aptauju un kopā ar nozares partneriem izstrādājusi rekomendācijas attālinātā studiju procesa organizēšanai ārkārtas situācijas laikā. Aptaujas rezultāti iezīmē tendenci, ka studentiem trūkst informācijas par turpmāko studiju procesa norisi.

Kopš 13. marta Covid-19 pandēmijas dēļ mācības arī augstskolās notiek attālināti, un tas licis gan izglītības iestādēm, gan mācībspēkiem un studējošajiem saskarties ar virkni sarežģījumu. Lai noskaidrotu, kāda ir situācija, Latvijas Studentu apvienība (LSA) marta beigās veica studējošo aptauju, un šobrīd kopā ar nozares pārstāvjiem ir izstrādājusi rekomendācijas turpmākajai rīcībai. Laikā no 21. līdz 31. martam tajā piedalījās 1600 respondenti no 34 augstākās izglītības iestādēm.

Aptaujas rezultāti iezīmē tendenci, ka studentiem trūkst informācijas par turpmāko studiju procesa norisi. Tāpat daļa respondentu minēja, ka izjūt pārslodzi – studējot patstāvīgi attālinātā režīmā, nepieciešams ieguldīt daudz vairāk laika, turklāt 46% minēja, ka vielu apgūt traucē arī praktisko nodarbību trūkums. Studiju procesā nākas saskarties arī ar elektronisko materiālu trūkumu – katram ceturtajam ir vismaz viens studiju kurss, kurā materiālu nav vispār, bet 30% norāda, ka daļā kursu tie nav pietiekami kvalitatīvi. Tomēr būtiski ņemt vērā, ka gandrīz visas atbildes saņemtas otrajā nedēļā kopš attālināto studiju sākuma, un šobrīd situācija ir paguvusi mainīties.

“Vēl viens būtisks aspekts ir kursa vai noslēguma darbu izstrādes grūtības – 24% respondentu trūkst pieejas informācijas resursiem, kas saistīts ar bibliotēku slēgšanu un literatūras izsniegšanas pārtraukšanu, bet vēl daļa atzīst, ka nav pieejama laboratorija vai apgrūtināta empīrisko datu ieguve, tāpēc ir bažas par iespējām izstrādāt kvalitatīvus studiju darbus šobrīd noteiktajos termiņos,” paziņojumā norāda LSA pārstāvji.

Paziņojumā studenti secina: “Redzams, ka augstākās izglītības iestādes kopumā diezgan veiksmīgi ir spējušas pārorientēties uz pilnībā attālināta studiju procesa nodrošināšanu tik īsā laikā, īpaši ņemot vērā to, ka jau vairākus gadus valsts dibinātās augstākās izglītības iestādes ir saņēmušas nepietiekamu studiju bāzes finansējumu, lai spētu nodrošināt pilnvērtīgu studiju procesa norisi klātienē, nemaz nerunājot par attālināta studiju procesa nodrošināšanu. Ārkārtas situācija ir ieviesusi jaunus dzīves apstākļus visām iesaistītajām pusēm, tāpēc viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai sadarbībai ir atvērta komunikācija un gatavība vērsties pēc palīdzības.”

Kopā ar nozares pārstāvjiem izstrādātas 25 rekomendācijas turpmākā attālināto studiju procesu nodrošināšanai gan augstskolām, gan citām iesaistītajām pusēm. Tās skar dažādas akadēmiskās dzīves jomas kā, piemēram, elektronisko materiālu pieejamība un tiešsaistes nodarbību norise, studējošo noslodze un skaidru vērtēšanas kritēriju noteikšana, datu aizsardzība, atbalsta mehānismi, studiju kvalitātes nodrošināšana u.c. Tāpat ieteikts apsvērt iespēju pagarināt noslēguma darbu iesniegšanas termiņus, nodrošināt informāciju arī angļu valodā un citu atbalstu ārvalstu studējošajiem un arī pretimnākšanu studentiem, kuriem nācies saskarties ar finansiālām grūtībām. Visbeidzot, ieteikts arī izvairīties no studiju pārcelšanas uz nenoteiktu laiku, jo turpmākā situācijas attīstība joprojām nav prognozējama.

Latvijas Studentu apvienība plāno turpināt veikt aptaujas, lai monitorētu situāciju un vērtētu izmaiņu dinamiku. Tāpat uzsāktas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju par iespējām sniegt nacionāla līmeņa atbalstu studējošajiem, kas ārkārtas situācijas dēļ ir nonākuši finansiālās grūtībās.