Tālivaldis Kronbergs, Latvijas Studentu vortāla "StudentNet" galvenais redaktors

Pirms vairākiem gadiem uzzināju, ka kāds gados jauns Krievijas žurnālists mācās latviešu valodu un ar interneta palīdzību meklē draugus, kas palīdzētu šīs zināšanas nostiprināt. Galu galā tas nav nekas īpašs — pasaulē daudzi mācās valodas ar sarakstes palīdzību. Taču Latvijā tik bieži runājam par ārpus Latvijas dzīvojošajiem rietumu virzienā, ka sava veida pārsteigums tas bija — kas gan Krievijā varētu vēlēties zināt latviešu valodu? Par valodu, identitāti un to, kas ir vai nav taisnība par Krieviju, sarunā ar žurnālistu Denisu Glazīrinu.

Rīgas Stradiņa universitātes studente Madara Viļumsone ir 20 gadus jauna meitene ar aizraušanos — grāmatu lasīšanu. Interesantais ir tas, ka viņa, būdama aktīva raidījuma "Viss notiek" fane un sekotāja arī raidījuma sociālajos portālos, pievērsa raidījuma redaktora, publicista Ilmāra Latkovska uzmanību. Rezultātā radās doma kopīgam projektam — izveidot fotostāstu par to kā Madara Viļumsone visdažādākās pozās (pat jogas!) un vietās lasa grāmatas.

Latvijā ir radīta ne viena vien koncepcija, plāns un vīzija par to, kā būt vai kļūt par konkurētspējīgu valsti, kā būt vai kļūt par labākajiem pasaulē vismaz vienā jomā. Arī par to, kā vienkārši "laimē diet". Ārlietu ministrijas cildinoši jūsmīgie paziņojumi par koru panākumiem, mākslinieku izstādēm un pēdējā laikā arī grāmatu tulkojumiem varētu radīt ainu, ka Latvija patiešām ir tādā kā pasaules "nabas" pozīcijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (kopš 2008.gada maija Akadēmisko programmu aģentūras www.apa.lv) administrētās ārvalstu stipendijas 2005./2006., 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009.akadēmiskajā gadā ieguvušie Latvijas studenti, pētnieki un pasniedzēji.

Egita Arbidāne, vortāls "7guru.Lv"

Grafiskais dizains ir redzams katrā mūsu ikdienas solī. Tas ir gan kompaktdiska vāciņš, ko tikko ielikāt savā atskaņotājā, gan kurpju kaste, ko rīt no rīta iemetīsiet atkritumu konteinerā. Grafiskais dizains ir gandrīz katras ikdienā vairāk vai mazāk vajadzīgas lietas seja.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Ārzemēs ir ļoti populāras muzikālajai izglītībai veltītas datorspēles, turklāt, no pedagoģijas un psiholoģijas viedokļa raugoties, tās veidotas tik gudri, ka ir neiespējami no tām neko neiemācīties," stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorantūras studente Jana Lāce.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Ir svarīgi, lai mūziķis spētu spēlēt ne tikai mājās vai mūzikas skolas klasē (kā Dievs), bet ar savu spēli un personību spētu aizraut arī skatītāju," saka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvente, pūšaminstrumentu spēles maģistre Ilze Paegle.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Mārketinga speciālisti darba tirgū ir pieprasīti, taču viņu atalgojums ir vismaz divas reizes mazāks par to, kādu gribētu jaunie speciālisti, — Latvijā viņi saņem 200—400 latu neto algu mēnesī, bet, piemēram, Vācijā — 1000 eiro mēnesī, tiesa gan tur arī dzīve ir dārgāka," saka Ventspils Augstskolas absolvente Linda Leimante, kas pašlaik starptautisko ekonomiku un biznesu studē Latvijas Universitātes maģistrantūrā un strādā Tūrisma attīstības valsts aģentūrā.

Liesma Ose, ideju vietne "Dialogi.Lv"

Saruna ar Latvijas Universitātes Teoloģija fakultātes dekānu, mācītāju Juri Cālīti. "Es domāju, ka tas ir kristietības augstākais mērķis — aiz visa redzēt, ka, ja šobrīd esam cits citam pretinieki, vienā brīdī mēs būsim draugi, un strādāt šobrīd tā, lai tad, kad tu esi draugs, tev vairs nebūtu kauns par to, ko tu kādreiz esi darījis un runājis."

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Man patīk nebeidzamais ķīniešu un japāņu valodas apguves process, kā arī austrumu tautu filosofija un attieksme pret dzīvi," atzīst Latvijas Universitātes (LU) Moderno valodu fakultātes orientālistikas (zinātne par Āziju un Ziemeļāfriku) maģistrantūras studente Irina Bezručenko.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Paļaujies pats uz sevi, jo tavā vietā neviens neko nedarīs," uzskata Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) 3.kursa students Aleksejs Prokofjevs.

Ilvars Koscinkevičs, īpaši "StudentNet"

Lai gan laikraksta "Izglītība un kultūra" redaktors Mārtiņš Lukaševics ieguvis bakalaura grādu vēsturē, viņam izdevusies veiksmīga karjera žurnālistikā. Savus spēkus Mārtiņš pārbaudījis arī sabiedrisko attiecību jomā, taču tas neesot bijis viņa lauciņš. Savos 27 gados strādājis vairākos lielos preses medijos Latvijā, taču pagaidām ir apņēmības pilns pārmaiņām laikrakstā, kura tirāža ir 2000 eksemplāru, sakot: "Sākot ar nākamo mācību gadu izmaiņas būs ļoti krasas."

 Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Manuprāt, veiksmīgs latviešu students ir tas, kurš pašlaik ASV studē informācijas tehnoloģijas," uzskata Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta datorzinātņu maģistrantūras 1.kursa beidzējs Pēteris Lediņš.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Lai arī esmu saņēmusi vairākus darba piedāvājumus, vispirms vēlos uzkrāt pieredzi, lai sevi pārliecinoši piedāvātu darba tirgū," saka Vidzemes augstskolas diplomande Ilze Ārniece.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Bez prasmes domāt, loģiski pamatot un aizstāvēt savu viedokli biznesā tālu netiksi," uzskata Ventspils Augstskolas Uzņēmējdarbības vadības profesionālās maģistrantūras 2005.gada absolvents Kristaps Klauss.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Sava dzīvokļa interjeru es veidotu silti dzeltenā, karmīnsarkanā vai tumši zilā tonī, modernu, bet ne high—tech," saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 4.kursa students Matīss Zemītis.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Kuģis ir lieliska dzīves skola — tas iemāca saprasties ar dažādu tautību un raksturu cilvēkiem un uzņemties atbildību pašam par savu dzīvi," saka Latvijas Jūras akadēmijas Kuģu vadītāju nodaļas 5.kursa students­ Kristaps Rozītis.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Mūzika ir viss, kas man ir, tā dod daudz emociju, mīlestības, izpratni par otru cilvēku un spēju saskatīt skaisto mums visapkārt," saka operkontrtenors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvents, Šveices Senās mūzikas akadēmijas students Sergejs Jēgers.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Gan zinātniskajā darbā, gan Latvijas Dabas muzejā ir jaunas atklāsmes un piedzīvojumi, kuros varu dalīties ar citiem un arī ietekmēt viņu attieksmi pret vidi," saka Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes studente Inta Deimantoviča.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Studiju laikā darba rūdījumu gūstu, plānojot darbus savā zemnieku saimniecībā un konsultējot citus Eiropas Savienības struktūrfondu naudas apgūšanā," stāsta Banku augstskolas 3.kursa students Raitis Vilciņš.

Inga Balode, "Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai"

"Šobrīd kopā ar māsu Martu gatavojamies izstādei "Māsu spēks", kas rudenī būs skatāma Vecrīgā," stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas nodaļas maģistrantūras 1.kursa studente Elīna Ģibiete, kas organizē ne tikai savu, bet arī citu mākslinieku darbu izstādes tepat Latvijā un arī ārzemēs. Personālizstādes veidošanai E.Ģibiete kopā māsu, kas ir stikla māksliniece, saņēmušas finansiālu Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, tāpēc varot brīvi strādāt un nedomāt par materiālu cenām.

Ilvars Koscinkevičs, īpaši „SudentNet”

„Mani nosauca par sniegbaltīti, jo biju baltākā,” sacīja Inta Deimantoviča, kura pēc vairāku mēnešu studijām Vācijā, bija atbraukusi mājās pavadīt divu nedēļu Ziemassvētku brīvlaiku kopā ar tuvajiem cilvēkiem. Inta mācās Brēmenē, jo viņas loze bija pilna, kad izšķīrās trīs studēt gribētāju iespēja doties aiz Latvijas robežām. Inta ir apmierināta, jo veiksmīgi papildina zināšanas hidrobioloģijā. „Tikko atbraukusi Rīgā iekāpu trolejbusā un mani izlamāja konduktore”. Par strīdu ar konduktori un piedzīvoto Vācijā Inta atklāj intervijā.

Ilvars Koscinkevičs, īpaši „StudentNet”

Arnita Toka par Latvijas Sporta muzeja speciālisti bija nostrādājusi tikai trīs gadus, kad pēc tiem — 2002.gadā — no iepriekšējās direktores Dzintras Grundmanes saņēma uzaicinājumu kļūt par muzeja vadītāju. Kā Arnitai izdevās tik straujš kāpiens pa karjeras kāpnēm, viņa atklāj sarunā Latvijas Studentu vortālam „StudentNet”.

2004.gada decembra vidū Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) informācijas logā, kur parasti tiek ievietoti arī JVLMA studentu konkursos iegūtie diplomi un atzinības raksti, parādījās vairāki jauni. Šoreiz tos bija izcīnījušas koklētājas, kuras decembra sākumā piedalījās 1.Starptautiskajā tautas instrumentu kameransambļu konkursā Šauļos Lietuvā. Pirmās pakāpes diploms šajā konkursā piešķirts kokļu duetam — Līgai Ančevskai un Ievai Aukšmukstai. Tiekoties ar Ievu, runājām par šī kokļu dueta komandu kopumā.

Saksofona popularitātes straujais kāpums ir viens no pēdējās desmitgades lielākajiem brīnumiem Latvijas mūzikas dzīvē. Gandrīz no nulles punkta tas īsā laikā kļuvis turpat vai par pieprasītāko instrumentu Latvijas Mūzikas skolās. Tomēr šis brīnums ir izskaidrojams. Tā pamatā ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Saksofona klases docētāja, asoc.profesora Arta Sīmaņa darbības mērķtiecība, mākslinieka un organizatora talants.Viņš Latvijas saksofonijai devis spēcīgu iegrūdienu, izveidojis skolu, iedibinājis saksofonmuzicēšanas tradīcijas.Cik spilgta un ilglaicīga būs šīs kustība nākotnē, tas atkarīgs no tagadējiem jaunajiem.