Studenti IZM pārmet neieklausīšanos; ministrija uzrīko ‘diskusiju’

Lai pievērstu politikas veidotāju uzmanību ne vien tam, cik būtiski studējošo finanses ietekmējusi Covid-19 krīze, bet arī ilgstošajām problēmām augstākās izglītības pieejamībā kopumā, Latvijas Studentu apvienība (LSA) līdz 24. maijam rīko tiešsaistes akciju #GribuStudēt, aicinot studējošos un sabiedrību vērst uzmanību uz papildu atbalsta nepieciešamību studentiem gan šobrīd, gan ilgtermiņā.

“Lai gan ar akcijas ietvaros publicētajām fotogrāfijām un stāstiem sociālajos tīklos dalījušies vairāki tūkstoši cilvēku, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) studentus joprojām neuzklausa,” portālam “Delfi” sacīja LSA prezidenta Justīne Širina. Savukārt IZM pārstāvji sacīto noraida, skaidrojot, ka ir atvērti komunikācijai.

Reaģējot uz akcijas vērienu, ministrija uzaicināja studējošos uz diskusiju, kas noslēdzās ceturtdienas, 21. maija, vakarā. Taču uzaicināja uz tādu diskusiju, kurā runā ministre Ilga Šuplinska (JKP) ar kolēģiem, bet studējošie jautājumus drīkstēja uzdot tikai rakstiski. Ceturtdienas rītā studenti piedāvāja ministrijai atrast tādu tehnisku risinājumu, kurā video tiešraidē vienlaikus varētu piedalīties gan ministre, gan studējošie, taču šāds piedāvājums noraidīts, skaidro studējošo pārstāvji. Video tiešraides laikā IZM pārstāvji paši izvēlējās, uz kuriem jautājumiem atbildēt, bet kurus nepieminēt. Daži no jautājumiem ministrijas ieskatā bija pārāk filozofiski un neskaidri.

“Nedēļas garumā veidojām studējošo akciju, vakardien dienas pirmajā pusē ministrija mūs aicināja uz diskusiju, ministre bija gatava runāt ar augstāko izglītības iestāžu studējošo pašpārvalžu vadītājiem un LSA valdi. Viņi solīja, ka tikšot izsūtīts ielūgums uz diskusiju, bet tā vietā bija farss. Tas bija ministrijas politiskās vadības monologs. Uz daudziem jautājumiem netika atbildēts vispār, vai arī netika atbildēts pēc būtības,” uzreiz pēc tiešraides sacīja Širina.

IZM saņēma daudz jautājumu, tostarp sarunas laikā pati paziņoja: “Godātie/cienītie studenti! Paldies par iesaisti! Šī ir tiešraide, aicinām uzdot konkrētus jautājumus, uz šeit uzdotajiem jau ir pamatā atbildēts, kā arī Labklājības ministrijas kompetences jautājumi.

Ievērojams studējošo skaits varētu pārtraukt studijas

Aprīlī notikusī LSA aptauja par Covid-19 krīzes ietekmi uz studējošo finansiālo stāvokli atklāja satraucošu ainu – tā liecina, ka teju 10 000 studenti varētu pārtraukt studijas vīrusa izraisīto seku dēļ.

“Grūtības atļauties studēt nav jauna problēma, un šī krīze tikai izceļ ilgstošo sociālā atbalsta mehānismu trūkumu augstākajā izglītībā. Tas daudzus piespiež paralēli studijām strādāt, bet mazāk nodrošinātajiem neļauj studēt vispār. Latvijā paralēli studijām regulāri strādā teju puse pilna laika studējošo, un vidējais darba stundu skaits nedēļā sasniedz 31, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, liecina 2017. gada Eurostudent pētījums. Turklāt 48% strādā ar studijām nesaistītā jomā, tā nevis gūstot vērtīgu pieredzi izvēlētajā jomā, bet gan zaudējot laiku, ko varētu veltīt pilnvērtīgām studijām,” iepriekš paziņojumā medijiem skaidroja LSA.

Latvijas Studentu apvienība portālam “Delfi” prognozēja, ka IZM šobrīd piedāvātie mehānismi nesasniegs tos studējošos, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk. “Nosacījumi valsts galvota kredīta iegūšanai ir atviegloti, bet tam nav nekāda sakara ar Covid-19 krīzi – pie tā aktīvs darbs notiek jau kopš pērnā gada sākuma. Turklāt jaunā kreditēšanas sistēma darboties sāks augustā, bet līdzšinējās sistēmas kredīti bija pieejami līdz aprīlim. Tas nozīmē, ka šobrīd, kad daudzi pēkšņi palikuši bez līdzekļiem, valsts galvotie kredīti nav pieejami vispār,” skaidroja LSA preses pārstāve Evelīna Puzo.

“Otrs ministrijas piedāvātais mehānisms ir finansiāls atbalsts, ko studenti bezdarbnieki var iegūt, iesaistoties programmā prasmju un iemaņu attīstībai darbam pētniecībā vai augstskolā. Tomēr tas pārsvarā sasniegs augstākā līmeņa, bet ne bakalaura studentus, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk. Signāls, ko IZM sniedz krīzes skartajiem studentiem, – šobrīd nepieciešams strādāt vai ņemt kredītu, lai iegūtu līdzekļus sevis uzturēšanai,” pauda studentu pārstāve.

Savukārt ministre video laikā aicināja studējošos, kuri palikuši pilnīgi vieni bez atbalsta, vērsties pašvaldībā vai Labklājības ministrijā.

Bet IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) uzstāšanās laikā deva studentiem padomus, kā labāk atrast pirmā darba iespējas. “Startapiem vienmēr vajag darba rokas,” sacīja Znotiņš, aicinot studējošos meklēt iespējas darba tirgū, un sevi tajā pierādīt.

Ministrija: šāds formāts bija piemērotākais


Savukārt ministrijas Komunikācijas nodaļa portālam “Delfi” skaidroja, ka šāds diskusijas formāts tika izvēlēts, lai varētu piedalīties pēc iespējas lielāks studentu skaits. Latvijā ir ap 80 000 studentu, tādēļ ministrija nosūtīja uzaicinājumu visām augstskolu pašpārvaldēm, augstskolām un koledžām, informējot par iespēju piedalīties sarunā ar ministri un ministrijas pārstāvjiem par studentiem aktuāliem jautājumiem. Iepriekš LSA gan šāda atbilde neapmierināja, jo piedāvājumā varētu arī būt iespēja, kur attālināti tiešraidē piedalās gan ministrijas, gan studentu pārstāvji, kas tādējādi, piemēram, vārētu operatīvāk precizēt ministrei neskaidros jautājumus.

“Ar LSA piedāvāto risinājumu sarunā varētu iesaistīties ļoti ierobežots studentu skaits. Tā, piemēram, platformā ”Zoom”, kas pieļauj interaktīvu iesaisti, sarunā vienlaikus var piedalīties ne vairāk kā 100 cilvēku, taču tiešraides laikā skatītāju skaits bija vairāki simti. ”Youtube” kanāls tika izvēlēts, jo tiešraidē to var vērot neierobežots skatītāju skaits, kā arī ikviens, kurš to vēlas, var rakstiski uzdot jautājumus. Atbildes tika sniegtas uz konkrēti uzdotiem un konstruktīviem jautājumiem. Savukārt studentu pārstāvju klātbūtne ministrijā nebija pieļaujama epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ,” norādīja IZM preses pārstāvji.

Šī nav pirmā saruna, kuru ministrija “Covid” pandēmijas laikā rīko konkrētām mērķauditorijām, lai skaidrotu ministrijas iniciatīvas un notiekošo krīzes apstākļos, skaidroja IZM. “Ministrei ir notikušas atsevišķas tiešsaistes sarunas ar pedagogiem, vecākiem, skolu direktoriem, pašvaldību vadītājiem, skolu absolventiem. Lai labāk sagatavotos sarunām, ministrija jau iepriekš aicina sūtīt jautājumus, jo ne visi tos vēlas vai var uzdot klātienē. Protams, uz katru individuāli uzdoto jautājumu nav iespējams atbildēt, taču, ņemot vērā, ka daudzi jautājumi ir līdzīgi, kopējo problēmu loku sarunu laikā izdodas iezīmēt. Ministrija ir saņēmusi daudz pozitīvu novērtējumu par šādu iniciatīvu”.

Video tiešraidē pārsvarā runāja Šuplinska, bet kopā ar viņu video tiešraidē piedalījās arī Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece un Znotiņš (JKP).

Avots: delfi.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

18 − 11 =