Studenti satraukti par Covid-19 ietekmi uz pētniecību, universitātes bažas noliedz

Covid-19 izplatības ierobežošanas dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija vairākās studiju programmās atstājusi ietekmi uz noslēguma darbu izstrādi – noteikto ierobežojumu dēļ vairākiem studentiem nācies mainīt tēmas un pētniecības fokusu. Universitātēs gan norāda, ka ārkārtējā situācija būtisku ietekmi uz studiju procesiem nav atstājusi.

Ārkārtējās situācijas laikā Latvijā tika noteikti vairāki Covid-19 izplatību ierobežojoši pasākumi – tika ieteiks mazgāt rokas un palikt mājās, bet, ja tas nav iespējams, ievērot divu metru distanci no citiem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi. Tas atstājis ietekmi uz studiju pētniecības darbu izstrādi, jo vairāku studiju programmu studentiem ierobežojumu dēļ nav bijis iespējams izstrādāt pētnieciskās daļas saviem noslēguma darbiem.

Universitātēs gan studentu bažas kliedē. Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) pavasara semestris vēl nav beidzies – tas pagarināts līdz 14. augustam, lai studentiem dotu iespēju kvalitatīvi apgūt un izpildīt visus studiju uzdevumus un laboratorijas darbus, kas aizkavējušies Covid-19 ierobežojumu dēļ, portālam “Delfi” skaidro RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis.

“RTU studiju programmas ir dažādas — daļa no studiju programmām noslēdzās ierastajā režīmā un pagarinājums nebija vajadzīgs, savukārt citās, īpaši inženierzinātņu programmās, ir nepieciešams veikt un pildīt laboratorijas darbus, kurus atšķirībā no nodarbībām nevarēja veikt attālināti. Patlaban RTU tiek elastīgi plānoti nodarbību un eksāmenu laiki, lai studenti pēc iespējas ātrāk varētu pabeigt semestri,” norāda Citskovskis.

Patlaban darbs laboratorijās un bibliotēkās tiek organizēts atbilstoši epidemioloģiskajiem drošības prasībām – jāievēro divu metru distance, telpā noteiktu laiku drīkst uzturēties noteikts cilvēku skaits, tiek dezinficētas darba virsmas, jāreģistrējas žurnālā un nedrīkst ierasties, ja ir saslimšanas pazīmes, bet bibliotēkā grāmatas ir jārezervē iepriekš un tās var saņemt nākamajā dienā. Ja tas ir iespējams, universitāte aicina izmantot e-resursus.

Arī Latvijas Universitātē (LU) studiju process tika organizēts attālināti, klātienē atļaujot praktiskos un laboratoriskos darbus un valsts pārbaudījumu kārtošanu, ja to nebija iespējams organizēt attālināti. Piekļuve LU telpām atļauta, uzrādot derīgu studenta apliecību, telpās starp personām jānodrošina divu metru distance un iespēju robežās tiek nodrošināta pakalpojumu saņēmēju uzskaite.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), sākoties epidēmijai, lielākā daļa pētnieku eksperimentālo darbu aizstāja ar publikāciju un projektu pieteikumu gatavošanu, taču tur, kur pētniecība bija nepieciešama, tā tika nodrošināta arī ārkārtējās situācijas laikā, strādājot pēc iepriekš saskaņota grafika, ievērojot divu metru distanci. Universitātē arī nav informācijas par to, ka ārkārtējās situācijas dēļ studentiem bijušas problēmas izstrādāt noslēguma darbus.

“Tas, cik veiksmīgi students strādās pie sava noslēguma darba, ir atkarīgs no viņa sadarbības ar darba vadītāju – vienmēr pastāv iespēja precizēt tēmu vai pētījuma virzienu, ņemot vērā aktuālo situāciju un pieejamās pētījuma metodes,” norāda RSU Studiju departamenta direktore Aija Gulbe.

RSU norāda, ka gan pētniekiem, gan studentiem bibliotēkas resursi ir pieejami gan elektroniski, gan klātienē, bet saistībā ar Covid-19 ir atvieglota grāmatu termiņu pagarināšana un to var izdarīt klātienē.

Visas aptaujātās universitātes ir gatavas sekot epidemioloģiskajai situācijai un tai pielāgot mācību procesu, bet RSU ir pieņēmusi lēmumu drošības un veselības dēļ akadēmisko gadu iesākt un līdz oktobra sākumam noturēt tikai attālināti, septembri organizējot kā tiešsaistes mēnesi.

“Cita situācija ir sociālo zinātņu studiju programmās, kur ir mazākas studentu grupas. Tur jaunuzņemtajiem 1. kursa studējošajiem līdz 20% no lekcijām un nodarbībām notiks klātienē RSU auditorijās, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus,” norāda RSU veselības studiju prorektors Guntis Bahs.

Savukārt LU konkrēta lēmuma par nākamā gada semestri vēl nav, jo tiek sekots līdzi MK noteikumiem, taču nepieciešamības gadījumā universitāte var nodrošināt studijas attālināti. “LU studiju programmas ir akreditētas kā klātienes pilna un nepilna laika studijas, līdz ar to attālinātas studijas varam īstenot vien ārkārtējā situācijā vai ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus. Ceram, ka arī augstākajā izglītībā līdzīgi kā skolās paplašinās klātienes studiju iespējas ar tiešsaistes nodarbībām,” pauž LU pārstāve Sindija Iesalniece.

Vērtējot ārvalstu studentu interesi par studiju iespējām augstskolās, starptautiskās prognozes liecina, ka studentu mobilitāte jaunajā akadēmiskajā gadā samazināsies visā pasaulē.

RSU vērtējumā iepriekšējos gados iegūtā reputācija izglītības eksporta valstīs ir veicinājusi to, ka arī šogad universitātē saņemts daudz pieteikumu no tādām valstīm kā Vācija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Portugāle, Lielbritānija un citas. “Uzņemšana vēl nav noslēgusies, bet jau šobrīd redzam, ka, piemēram, uz ārvalstu studentu vidū populāro medicīnas studiju programmu būs konkurss,” pauž RSU Starptautisko sakaru departamenta direktore Baiba Pētersone.

Savukārt LU ārvalstu pilsoņiem pieteikšanās studijām sākās jau no gada sākumā, taču vērojama mazāka interese par studijām, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, skaidro Iesalniece.

Arī RTU ārvalstu studentu interese ir saglabājusies iepriekšējo gadu līmenī, arī vērojams intereses pieaugums no Francijas un Spānijas, taču pirmos secinājumus par ārzemju studentu skaita izmaiņām varēs izdarīt tad, kad tiks atvērtas robežas ar trešajām valstīm, norāda RTU rektora vietnieks starptautiskajā sadarbībā un ārzemju studentu apmācībā Igors Tipāns.

“Otrs būtisks jautājums, kas noteiks šīs izmaiņas, ir reālie ekonomiskie zaudējumi, ko valstīm, no kurām nāk potenciālie studenti, kā arī pasaules ekonomikai kopumā, būs nodarījusi šī krīze. Patlaban šo zaudējumu aprēķini daudzviet ir vien sākuma stadijā. Jāņem arī vērā, ka daudzās valstīs saslimstības rādītāji šobrīd turpina krasi pieaugt,” skaidro Tipāns.

Avots: delfi.lv

Studenti IZM pārmet neieklausīšanos; ministrija uzrīko ‘diskusiju’

Lai pievērstu politikas veidotāju uzmanību ne vien tam, cik būtiski studējošo finanses ietekmējusi Covid-19 krīze, bet arī ilgstošajām problēmām augstākās izglītības pieejamībā kopumā, Latvijas Studentu apvienība (LSA) līdz 24. maijam rīko tiešsaistes akciju #GribuStudēt, aicinot studējošos un sabiedrību vērst uzmanību uz papildu atbalsta nepieciešamību studentiem gan šobrīd, gan ilgtermiņā.

“Lai gan ar akcijas ietvaros publicētajām fotogrāfijām un stāstiem sociālajos tīklos dalījušies vairāki tūkstoši cilvēku, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) studentus joprojām neuzklausa,” portālam “Delfi” sacīja LSA prezidenta Justīne Širina. Savukārt IZM pārstāvji sacīto noraida, skaidrojot, ka ir atvērti komunikācijai.

Reaģējot uz akcijas vērienu, ministrija uzaicināja studējošos uz diskusiju, kas noslēdzās ceturtdienas, 21. maija, vakarā. Taču uzaicināja uz tādu diskusiju, kurā runā ministre Ilga Šuplinska (JKP) ar kolēģiem, bet studējošie jautājumus drīkstēja uzdot tikai rakstiski. Ceturtdienas rītā studenti piedāvāja ministrijai atrast tādu tehnisku risinājumu, kurā video tiešraidē vienlaikus varētu piedalīties gan ministre, gan studējošie, taču šāds piedāvājums noraidīts, skaidro studējošo pārstāvji. Video tiešraides laikā IZM pārstāvji paši izvēlējās, uz kuriem jautājumiem atbildēt, bet kurus nepieminēt. Daži no jautājumiem ministrijas ieskatā bija pārāk filozofiski un neskaidri.

“Nedēļas garumā veidojām studējošo akciju, vakardien dienas pirmajā pusē ministrija mūs aicināja uz diskusiju, ministre bija gatava runāt ar augstāko izglītības iestāžu studējošo pašpārvalžu vadītājiem un LSA valdi. Viņi solīja, ka tikšot izsūtīts ielūgums uz diskusiju, bet tā vietā bija farss. Tas bija ministrijas politiskās vadības monologs. Uz daudziem jautājumiem netika atbildēts vispār, vai arī netika atbildēts pēc būtības,” uzreiz pēc tiešraides sacīja Širina.

IZM saņēma daudz jautājumu, tostarp sarunas laikā pati paziņoja: “Godātie/cienītie studenti! Paldies par iesaisti! Šī ir tiešraide, aicinām uzdot konkrētus jautājumus, uz šeit uzdotajiem jau ir pamatā atbildēts, kā arī Labklājības ministrijas kompetences jautājumi.

Ievērojams studējošo skaits varētu pārtraukt studijas

Aprīlī notikusī LSA aptauja par Covid-19 krīzes ietekmi uz studējošo finansiālo stāvokli atklāja satraucošu ainu – tā liecina, ka teju 10 000 studenti varētu pārtraukt studijas vīrusa izraisīto seku dēļ.

“Grūtības atļauties studēt nav jauna problēma, un šī krīze tikai izceļ ilgstošo sociālā atbalsta mehānismu trūkumu augstākajā izglītībā. Tas daudzus piespiež paralēli studijām strādāt, bet mazāk nodrošinātajiem neļauj studēt vispār. Latvijā paralēli studijām regulāri strādā teju puse pilna laika studējošo, un vidējais darba stundu skaits nedēļā sasniedz 31, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, liecina 2017. gada Eurostudent pētījums. Turklāt 48% strādā ar studijām nesaistītā jomā, tā nevis gūstot vērtīgu pieredzi izvēlētajā jomā, bet gan zaudējot laiku, ko varētu veltīt pilnvērtīgām studijām,” iepriekš paziņojumā medijiem skaidroja LSA.

Latvijas Studentu apvienība portālam “Delfi” prognozēja, ka IZM šobrīd piedāvātie mehānismi nesasniegs tos studējošos, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk. “Nosacījumi valsts galvota kredīta iegūšanai ir atviegloti, bet tam nav nekāda sakara ar Covid-19 krīzi – pie tā aktīvs darbs notiek jau kopš pērnā gada sākuma. Turklāt jaunā kreditēšanas sistēma darboties sāks augustā, bet līdzšinējās sistēmas kredīti bija pieejami līdz aprīlim. Tas nozīmē, ka šobrīd, kad daudzi pēkšņi palikuši bez līdzekļiem, valsts galvotie kredīti nav pieejami vispār,” skaidroja LSA preses pārstāve Evelīna Puzo.

“Otrs ministrijas piedāvātais mehānisms ir finansiāls atbalsts, ko studenti bezdarbnieki var iegūt, iesaistoties programmā prasmju un iemaņu attīstībai darbam pētniecībā vai augstskolā. Tomēr tas pārsvarā sasniegs augstākā līmeņa, bet ne bakalaura studentus, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk. Signāls, ko IZM sniedz krīzes skartajiem studentiem, – šobrīd nepieciešams strādāt vai ņemt kredītu, lai iegūtu līdzekļus sevis uzturēšanai,” pauda studentu pārstāve.

Savukārt ministre video laikā aicināja studējošos, kuri palikuši pilnīgi vieni bez atbalsta, vērsties pašvaldībā vai Labklājības ministrijā.

Bet IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) uzstāšanās laikā deva studentiem padomus, kā labāk atrast pirmā darba iespējas. “Startapiem vienmēr vajag darba rokas,” sacīja Znotiņš, aicinot studējošos meklēt iespējas darba tirgū, un sevi tajā pierādīt.

Ministrija: šāds formāts bija piemērotākais


Savukārt ministrijas Komunikācijas nodaļa portālam “Delfi” skaidroja, ka šāds diskusijas formāts tika izvēlēts, lai varētu piedalīties pēc iespējas lielāks studentu skaits. Latvijā ir ap 80 000 studentu, tādēļ ministrija nosūtīja uzaicinājumu visām augstskolu pašpārvaldēm, augstskolām un koledžām, informējot par iespēju piedalīties sarunā ar ministri un ministrijas pārstāvjiem par studentiem aktuāliem jautājumiem. Iepriekš LSA gan šāda atbilde neapmierināja, jo piedāvājumā varētu arī būt iespēja, kur attālināti tiešraidē piedalās gan ministrijas, gan studentu pārstāvji, kas tādējādi, piemēram, vārētu operatīvāk precizēt ministrei neskaidros jautājumus.

“Ar LSA piedāvāto risinājumu sarunā varētu iesaistīties ļoti ierobežots studentu skaits. Tā, piemēram, platformā ”Zoom”, kas pieļauj interaktīvu iesaisti, sarunā vienlaikus var piedalīties ne vairāk kā 100 cilvēku, taču tiešraides laikā skatītāju skaits bija vairāki simti. ”Youtube” kanāls tika izvēlēts, jo tiešraidē to var vērot neierobežots skatītāju skaits, kā arī ikviens, kurš to vēlas, var rakstiski uzdot jautājumus. Atbildes tika sniegtas uz konkrēti uzdotiem un konstruktīviem jautājumiem. Savukārt studentu pārstāvju klātbūtne ministrijā nebija pieļaujama epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ,” norādīja IZM preses pārstāvji.

Šī nav pirmā saruna, kuru ministrija “Covid” pandēmijas laikā rīko konkrētām mērķauditorijām, lai skaidrotu ministrijas iniciatīvas un notiekošo krīzes apstākļos, skaidroja IZM. “Ministrei ir notikušas atsevišķas tiešsaistes sarunas ar pedagogiem, vecākiem, skolu direktoriem, pašvaldību vadītājiem, skolu absolventiem. Lai labāk sagatavotos sarunām, ministrija jau iepriekš aicina sūtīt jautājumus, jo ne visi tos vēlas vai var uzdot klātienē. Protams, uz katru individuāli uzdoto jautājumu nav iespējams atbildēt, taču, ņemot vērā, ka daudzi jautājumi ir līdzīgi, kopējo problēmu loku sarunu laikā izdodas iezīmēt. Ministrija ir saņēmusi daudz pozitīvu novērtējumu par šādu iniciatīvu”.

Video tiešraidē pārsvarā runāja Šuplinska, bet kopā ar viņu video tiešraidē piedalījās arī Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece un Znotiņš (JKP).

Avots: delfi.lv